Endiju satiekam vienā no restorāniem – ieņemam vietu terasē, malkojam dzērienus un nevilcinoties sākam sarunu. “Bez Tabu” žurnāliste ķeras pie lietas un vēlas noskaidrot, kādi secinājumi pēc pieredzētā gūti un vai drīzumā varam gaidīt izmeklēšanas slēdzienu. Jautājumam seko tieša atbilde.

Endijs stāsta, ka mirklī, kad noticis kriminālpolicijas “iebrukums”, vadītājs atradies laivā. Nekavējoties braucis krastā, pakojis mantas un devies uz Latviju, nemitīgi caur telefonu klausoties pārmetumu jūru un kratīšanas iemeslus.

Sajūtu slogs mirklī, kad notikusi kratīšana, nācis pār darbinieku un apmeklētāju ādām – šoka terapija bijusi prātam neaptverama! Vasaras sezonā restorāns laipni durvis ver vaļā cilvēkiem, kas tikko sasnieguši pilngadību, piedāvājot pirmo darba pieredzi. Endijs stāsta, ka pilngadību sasniegušās meitenes raudājušas un bijušas šokā, jo nesapratušas, kas notiek.

Protams, ka mirklī, kad notikusi kratīšana, restorāni strādājuši ar pilnu jaudu – tāpat tajos maltīti baudījuši tūristi, kuri saskārušies ar notiekošo. Endijs no ārzemniekiem saņēmis jautājumus, vai Latvijā ir droši, vai ielās nešauj.

Kratīšanas laikā paņemta gandrīz visa restorānos esošā elektronika, tostarp darbinieku privātās mantas un grāmatvedības lietas, kuru dēļ restorāns nespēj samaksāt nodokļus, taču vēloties to darīt. Lūdzis nodrošināt kopijas, lai varētu maksājumus veikt, taču saņēmis atrunāšanās vēstuli vairāku lapu garumā!

Vilšanās sajūta jūtama solījumu palīdzēt dēļ, kuri nav realizējušies – Bērziņš no policijas puses nejūtot atbalstu ātrākai situācijas atrisināšanai. “Mērķtiecīgi turpina gremdēt uzņēmumu,” uzskata Endijs.

Viedokli vaicājām Valsts policijai, taču komentārs no viņu puses izpaliek saistībā ar izmeklēšanu, publiski izpaužamas informācijas neesot. Tāpat vēlējāmies uzklausīt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas viedokli, taču viņas preses sekretārs interviju atsaka, jo, pēc viņa domām, tā būtu iejaukšanās procesa izmeklēšanā.

Vaicājot par laiku, kad izmeklēšanas process varētu iziet finiša taisnē, Endijs rausta plecus…

“Neviens ar mums nerunā par to, neviens nesaka neko. Man asinis nav vajadzīgas, katrs strādā, arī es esmu kļūdījies, bet dotajā momentā es neredzu pretimnākšanu no valsts puses,” sajūtās dalās restorāna dibinātājs.