Skaidrs, ka Gruzija nav iedomājama bez vīna un viens no viņu lepnumiem ir sarkanvīns Saperavi, gatavots no sarkanajām ‘saperavi’vīnogām. Stāsta degustācijas rīkotājs, kurš atklāj, ka briedis šai degustācijai vismaz desmit gadu. Šalva Khetsuriani, Gruzijas vīnziņu asociācijas prezidents: “Tūdaļ te notiks saperavi vīna degustācija,kad organoleptiskā ceļā centīsimies raksturot Gruzijas vadošā sarkanvīna galvenos aromātus un garšu. Saperavi vīnogas un vīns ir tas pats, kas Argentīnai Malbec, Austrālijai Shiraz, Bordo vīna reģionam Cabernet Sauvignon un tā tālāk. Mums, gruzīniem šī degustācija ir ļoti svarīga un nozīmīga, jo līdz šim neviens tādā veidā nav tik precīzi degustējis mūsu vīnu un raksturojis tā pazīmes.”

Gruzijas vīnziņu asociācijas prezidents labi saprot, ka Gruzija ir maza valsts un pasauli iekarot ir grūti, pat neiespējami un tas arī nav gruzīnu vīna darītāju plāns. Degustācijas mērķis ir noteikt raksturīgākās Saperavi vīna pazīmes un ideāli, ka to var izdarīt pasaules labākie vīna zinātāji. Šalva Khetsuriani: “Mēs izmantojam mirkli, ka atbraukuši pasaules labākie un vadošie simt vīnziņu jeb someljē, tāpēc nolēmām viņus ekspluatēt. Viņi arī ļāvās tam ar prieku.”

Turklāt tā būs aklā degustācija, kad garšotājiem nav zināms ne ražotājs, ne arī citas nianses, vien garša, smarža un krāsa ir tas, pēc kā vīnziņi aicināti sajust Gruzijas lepnumu – “Saperavi”.

Degustācijā vīnziņi sasēduši kā skolēni pie galdiem. Katram degustatoram priekšā ir spļaujamtrauks, ūdens, un protams virkne vīna glāžu, kas izrādās  radītas tieši saperavi vīnam, un ļauj to zinātājiem atklāt visprecīzāk.

Aleksandrs Zorins, glāžu ražotāju “Ridel” pārstāvis Krievijā un Baltijas valstīs:”Visas glāzes izskatās līdzīgas. Šīs glāzes noslēpums slēpjas virknē noteikumu – glāzes dimensija, diametrs, augstums, stikla biezums. Tas viss ļauj jums sajust īsto smaržu, garšu. Tā ir noslēpuma atslēga. Šī arī ir glāze, bet nekad nederēs vīnam. Nekad nelieto to.”

Vīnziņi skalina, smaržo un spļauj ārā uz nebēdu, priekšā krāsaina palete, kas kalpo kā špikeris un noder pat vīna zinātājiem, jo nav joka lieta nodegustēt un raksturot 22 pudeles vīna. Bez tabugan pamana, ka ne visi vīna zinātāji spļauj degustējamo materiālu ārā. Noraugoties procesa nopietnībā, skaidrs, ir viens- tādam pirmziemniekam kā man, tā ir neiespējamā misija. Un es ātri vien kapitulēju, jo pat ar visu špikeri nekas nesanāk, tāpēc padomu prasu pasaules vīnziņu asociācijas prezidentam, kurš pirmkārt norāda, kā glāze jātur. Andress Rosbergs, pasaules vīnziņu asociācijas prezidents:”Es glāzi turu pie kājiņas divu iemeslu dēļ – lai nesasildītu vīnu ar sava ķermeņa temperatūru un lai neatstātu savus pirkstu nospiedumus glāzes malām.”

Vīna degustēšanā vīnziņi ievēro trīs pamatprincipus, kam nepieciešamas acis, mute un deguns. Vispirms vīnziņi novērtē vīna krāsu, kas ļauj noteikt vīna vecumu. Tad ķeras klāt skalināšana un ostīšanai. Vīns ļauj sajust pat simt dažādu aromātu. Un visbeidzot degustācija turpinās mutē. Andress Rosbergs, pasaules vīnziņu asociācijas prezidents: “Vīns mainās nonākot mutē. Mutē tas maina temperatūru, mainās ph līmenis un parādās jauni aromāti.”

Vīnziņu asociācijas prezidents, kurš pats, starp citu ir Argentīnas,  atklāj, ka viņš parasti mēdz izspļaut.  Bet principā, tas, spļaut laukā vai rīt nost ir katra paša degustētāja ziņā. Lūgts noraksturot “Saperavi” vīnu, uzsāk vairāku minūšu ilgu raksturojumu, ar pavisam īsu secinājumu – “Saperavi” nav vienkārši vīns, tas ir vīns ar stāstu, kam ir cerības uzspīdēt pie vīna debesīm.