Līdzšinējā sausuma dēļ šajās dienās netipiski agri tie tiek kulti, un iegūtais ražas apjoms no viena hektāra ir vidēji par 20 vai 25% mazāks nekā cerēts.

Vistraģiskākā situācijā ir graudkopjiem Kurzemē. Tur atsevišķās saimniecībās ražas zudumi ir līdz pat 80%. Vēl trakāk, ja saimnieki jau iepriekš bija noslēguši līgumus par konkrētu tonnāžu piegādi. Tagad nevarēs pildīt šīs saistības un būs jāmaksā bargi līgumsodi.

Tikmēr Latvijas maizes klētī Zemgalē graudu ražīguma kritums prognozēts ap 30%, salīdzinot ar pērno gadu, un piemērs tam ir Mežotnes zemnieku saimniecība ”Krustceles”. Te audzē ziemas kviešus, rapsi un miežus.

Graudu kvalitāti atsevišķās vietās vēl var glābt, ja šajās dienās uzlītu lietus. Cerības ir Vidzemes un Latgales zemniekiem, kuri graudaugus iesēja vēlu, un šobrīd vārpas vēl ir samērā zaļas, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Tikmēr Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs mierina graudaugu produktu patērētājus veikalos. Tā kā zemnieki graudus realizē pēc pasaules biržas cenām, bet Latvija tajā ir nenozīmīgs spēlētājs, tad mūsu sliktā raža nebūšot iemesls pārtikas cenu kāpumam Latvijā.

Izteiktā sausuma dēļ graudkopjiem šosezon nebūs iemesla īsi pirms kulšanas lietot ķīmiskās vielas, kas sabiedrībā raisa plašas diskusijas. Tās parasti lieto, ja vārpas ir mitras. Tagad graudi ir sausi dabiskā veidā.