Rinkēvičs piekrīt ASV prezidentam, ka sabiedrotajiem ir straujāk jāpalielina izdevumi aizsardzībai, pārsniedzot divus procentus iekšzemes kopprodukta. Turpretī valdības valdītājs Māris Kučinskis šādai rīcībai pagaidām neredz pamatu.

ASV prezidenti jau ilgstoši iestājušies par to, ka sabiedrotajiem jāatvēl vairāk naudas aizsardzībai. Taču Donalds Tramps to prasa visuzstājīgāk. Un tas arī bija pirmais, par ko viņš paziņoja, kad trešdien ieradās Briselē.

Un šodien savu nostāju prezidents Tramps licis saprast “dramatiskā uzrunā”, kurā gan neesot izskanējuši draudi par ASV izstāšanos no NATO. Tā LNT ziņām saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās sanāksmē.

No 29 NATO valstīm prasību aizsardzībai atvēlēt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta pagaidām izpilda vien piecas. Tās ir Amerikas Savienotās Valstis, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Latvija, kas aizsardzībai šogad ir atvēlējusi vairāk nekā pusmiljardu eiro.

Tramps uzskata, ka arī pārējiem sabiedrotajiem nekavējoties jāsasniedz divu procentu mērķis. Turklāt, viņaprāt, ir jātiecas dubultot izdevumus aizsardzībai līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Par nesamērīgu šādu prasību sauc ārpolitikas eksperts Andis Kudors.

Palielināt aizsardzības budžetu virs diviem procentiem no kopprodukta nav pamata, tā šorīt raidījumā “900 sekundes” sacīja premjerministrs Māris Kučinskis, norādot, ka Latvija jau pilda NATO saistības.

“Šobrīd neredzu nekādas arī nepieciešamības domāt par to, ka būtu jāpalielina, jāmeklē jauni, jātiecas pēc jauniem procentiem,” sacīja Kučinskis.

Valdības vadītājam nepiekrīt ārlietu ministrs. Viņš uzskata, ka Latvijas aizsardzības budžetam ir jābūt lielākam par diviem procentiem no IKP.

Edgars Rinkēvičs lēš, ka aizsardzībai būtu jāparedz līdz aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Ja to īstenotu, izdevumi pieaugtu par vairāk nekā 140 miljoniem eiro.

Nākamā gada valsts budžetu sagatavos esošā valdība, bet galavārds būs jāsaka jau nākamajam Saeimas sasaukumam, kas tiks ievēlēts 6. oktobrī.