Pulkvedis neklausīja pavēlēm doties sargāt Berlīni pret Sarkanās armijas iebrukumu, bet ar viltu slepus spēja izlauzties no ielenkumiem un kopā ar saviem vīriem padoties ASV armijai.

Otrajā pasaules karā 15. divīzija devās uz Vāciju. Tur to bija plāns pārformēt, no jauna apbruņot un sūtīt atpakaļ uz fronti. Divīzijas priekšgalā atradās pulkvedis Vilis Janums. Neliela auguma kalsnas miesasbūves vīrs, kurš bija pieredzējis arī Pirmo pasaules karu, karojis Krievijas pilsoņu karā, piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Karavīri viņu cienīja un respektēja.

Janums atmiņās raksta, ka plānu par bēgšanu apsvēris jau ilgāku laiku. Bet Sarkanās armijas tuvums licis rīkoties strauji. Līdz galam nav skaidrs, kas notika izšķirošajos mirkļos pirms bēgšanas.

Januma vienībā bija trīs bataljoni. Janums apgalvo, ka vienu no tiem esot pazaudējis un kādu brīdi gaidījis. Un tikai pēc tam devies ceļā, kad krievu tanki bijuši pavisam tuvu. Bet, iespējams, baidoties, ka bataljona vadībā esošais vācietis viņus varētu nodot, Janums bēgšanas plānu apzināti noklusējis. Skaidrs ir tas, ka šis bataljons tika pārcelts uz Berlīni un nokļuva pašā asinspirts epicentrā. Aizstāvot vairākas vācu armijas ēkas, izdzīvoja tikai daži desmiti bataljona karavīru, kurus sagūstīja Sarkanā armija. Janums ar vīriem tikmēr pa mežiem un lauku ceļiem devās uz rietumiem, kur atradās ASV armijas postenis.

Septītajā dienā abi bataljoni sasniedza ASV armijas posteni. Izlūki ziņoja, ka amerikāņi ir labi bruņoti un gatavi šaut, ja redzēs ko aizdomīgu. Tāpēc uz pārrunām tika nosūtīti četri virsnieki, pateicoties kuru neatlaidībai izdodas amerikāņu pierunāt, ka latviešu leģionāri patiešām bēg un ir gatavi padoties.

Kapitulācijas brīdī Januma kaujas grupā skaitījās 40 virsnieku un kadetu, 126 instruktori un 658 kareivji.

Pulkvedis Janums pēc kara palika dzīvot Rietumvācijā. Viņš ir dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs ārvalstīs dzīvojošo latviešu biedrībai “Daugavas vanagi”. Diemžēl Latvijas neatkarības atjaunošanu viņš nepiedzīvoja. Tomēr 20 gadus pēc nāves Janums tika pārapbedīts Brāļu kapos tieši blakus “Mātei Latvijai”.