Latviešu valodas saknes meklējamas vēl gadsimtiem ilgi pirms idejas par Latviju kā neatkarīgu valsti.

Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība – identitātes pamats un valstiskuma kodols. Tās saknes rakstos fiksētas jau 16. gadsimta sākumā, tomēr pirmā oficiālā ideja par latviešu valodu kā valsts valodu radās pirms simt gadiem, un tikai 1932.gadā latviešu valoda tika atzīta par oficiālu valsts valodu. Tāpat kā Latvijas valsts, arī valoda šo gadu laikā ir gājusi cauri periodiem, kas valodniekiem šodien liekt teikt – brīnums, ka latviešu valoda vispār ir izdzīvojusi.

Valoda, kas pēc Pirmā pasaules kara tika sevišķi izkopta un stiprināta, piedzīvojusi daudzu tautu ietekmes. Kā vienu no smagākajiem periodiem simt gadu griezumā, valodnieki min padomju okupācijas laiku.

Okupācijas atstātās sekas latviešos palikušas arī šodien.

Latviešu valoda vēsturiski pastāvējusi starp diviem dzirnakmeņiem – 20.gadsimta sākumā starp krievu un vācu valodām. Arī tagad valsts valoda valoda funkcionē asas konkurences situācijā.

Arī mūsdienu tehnoloģiju laikmets ir ieviesis korekcijas valodas lietojumā. Atskaitot to, ka cilvēki gandrīz nemaz vairs neraksta vēstules, visvairāk izmaiņas skārušas neoficiālo rakstveida saziņu, sevišķi jaunās paaudzes vidū, kas sazinās neizmantojot diakritiskās zīmes, veido jaunus vārdu saīsinājumus. Arī glīti, skaisti rokrasti mūsdienās esot reta parādība – valodnieki saka – tā jau ir aizejošā pasaule.

Veisbergs norāda: “Ja viņi raksta uz datora, tad ir labi. Ja viņi raksta ar roku, tad ir briesmīgi, jo izlasīt gandrīz vairs neko nav iespējams, ir ļoti reti kadri, kas kaut ko smalki raksta, bet tā ir aizejošā pasaule, jaukais rokraksts ir aizejošā pasaule. Man ir skolotāji teikuši, ka saīsinājumu formas parādās sacerējumos, vienkārši jau parādās kā “vnk”. Nu tādas ir šīs jaunās saziņas formas.”

Nozares eksperti gan norāda, ka tehnoloģijas un mūsdienu laikmets valodai ļaunumu nenodara. Jautājums ir par to, kā cilvēki šīs iespējas prot izmantot.

Valodnieki uzsver, ka latviešu valoda ir bagātīgāka kā sabiedrība domā. Tai ir ne tikai trīs dialekti. Latvijas iedzīvotāji runā vismaz 500 dažādās izloksnēs. Daudzi nemaz nezina, ka piemēram, vārdam līdzās ir 50 dažādi izrunas veidi. Tāpat arī tik ikdienišķi vārdi kā kaimiņš un svārki gandrīz katrā Latvijas reģionā tiek izrunāti atšķirīgi.

Vaicāti, vai ir tāda pavisam tīra un pareiza latviešu valoda, valodnieki atbild noliedzoši – valoda ir bagātīga visā tās daudzveidībā un norādīt kādam, ka Tu runā nepareizi, esot slikta prakse.

Valodniecības nozares eksperti norāda – pastāvēs tas, kas mainīsies un diskusijas par tādu vai citu vārdu ienākšanu rakstveida un sarunvalodā ir bijuši mūžīgi. Ja vēsturiski latviešu valodā ir daudz aizguvumi no vācu un krievu valodas, tad mūsdienās latviešu valodā parādās arvien vairāk anglicismu.

Pasaulē kopumā ir ap 7000 valodām, gandrīz 400 valodām tās patērētāju skaits pārsniedz vienu miljonu, un Latvija pasaules mērogā ir īpaša. Latviešu valoda ar pusotra miljona lietotāju skaitu ierindojas pasaules valstu valodu divsimtniekā. Tomēr valodnieki neslēpj, ka iedzīvotāju attieksme pret valodas kultūru šajos 100 gados ir mainījusies.

“Tas, ka latviešu valodas prestižs varētu būt sabiedrībā augstāks, tas arī ir skaidrs,” bilst Vanags.

Ja agrāk iedzīvotāji bija vairāk lepni par savu valodu, šodien valodas nozīmei vairs netiek piešķirta tik liela loma, – kas ir arī lielākais apdraudējums valodas pastāvēšanai.

Atskatoties uz latviešu valodu simt gados, valodnieki aicina Latvijas iedzīvotājus aizdomāties, ka savu valodu nevajag uzskatīt par pašsaprotamu.

Veisbergs pauž: “Es domāju vai nav tā, ka tad, kad ir liels spiediens un liela žņaugšana, ka tad mēs turamies, bet tagad, kad visi ceļi ir vaļā, valodas statuss ir augsts – tad cilvēki vairs par to nepiedomā, un tas liekas pilnīgi dabiski, bet tā nevajag, jo tas nav dabiski.”

Savukārt Vanags norāda: “Ja mums savas valsts nebūtu un ja viņas kādreiz nebūs, tad arī nebūs latviešu valodas. Ja mēs gribam domāt par latviešu valodu, tad mums ir jādomā par savu valsti kopumā, lai būtu cilvēki, kas šeit dzīvo un kas runā, un māca saviem bērniem latviešu valodu.”

Valodas pētnieki Latvijas simtgadē aicina ikvienu atcerēties Latvijas neatkarības atgūšanas stāstu un atcerēties to, ka valoda un līdz ar to arī Latvijas valsts pastāvēs tik ilgi, kamēr ikviens rūpēsies par tās pārmantojamību – mācīs to saviem bērniem, bērnu bērniem.