Tikmēr politiķi, kas joprojām aizstāv “Brexit” ideju, norāda, ka šībrīža strupceļā sarunās ar Eiropas Savienību nav vainīga ideja par Lielbritānijas izstāšanos – bet gan pašreizējā valdība.

Neveiksmīgais sammits Briselē, kurā šonedēļ tā arī neizdevās apstiprināt vienošanos par Eiropas Savienības un Lielbritānijas nākotnes attiecību modeli, bija pēdējais piliens šo cilvēku pacietības mērā. Lieli demonstrantu pūļi pulcējās Londonas centrā, aicinot sarīkot jaunu referendumu par “Brexit”, kā iemeslu minot iepriekš nezināmo informāciju, cik sarežģīts būs šis process un cik tas maksās. Jauna referenduma rīkošanas ideju atbalstījis arī Londonas mērs.

“Es domāju, ka sabiedrības noskaņojums ir mainījies, un ja cilvēki atkal varētu iet un nobalsot, viņi izvēlētos palikt Eiropas Savienībā,” uzskata demonstrants Fils Lemons.

Lielbritānijai ir jāatstāj Eiropas Savienība nākamā gada 29. martā, taču līdzšinējās sarunas par abu pušu turpmākajām attiecībām ir nonākušas strupceļā atšķirīgo viedokļu dēļ – it īpaši jautājumā par zemes robežu starp Īrijas Republiku un Lielbritānijā ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānijas valdības vadītāja Terēza Meja ir izslēgusi iespēju, ka par “Brexit” varētu notikt vēl viens referendums. Tikmēr viens no skaļākajiem “Brexit” aizstāvjiem – deputāts Naidžels Farāžs – norādījis, ka problēma šobrīd nav Lielbritānijas izstāšanās – bet gan britu valdība.

Meja jau kopš 2016. gadā notikušā referenduma saskaras ar grūtībām līdzsvarot eiroskeptiski noskaņoto konservatīvo politiķu prasības ar “breksita” sarunu realitāti. Šonedēļ notikušajā sammitā Briselē Eiropas Savienības līderi viņu brīdināja, ka vairs nepiedāvās nekādu piekāpšanos, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa, kurā nonākušas “breksita” sarunas. Tomēr arī Eiropas Savienībai būtu svarīgi panākt vienošanos pirms nākamā gada marta, kad Lielbritānijai vienotais tirgus būs jāpamet.